top of page
Lekcijas
Iedvesmojošas, izglītojošas vai informatīvas īsā formāta mācības par vadības, tehnoloģiju, komunikācijas un personīgās izaugmes tēmām.
Vadības prasmes
2 stundas
Edmunds Apsalons
Domāšana par domāšanu
Konstruktīvas domāšanas kompetenci veido mūsu prasme pašiem veidot savu patstāvīgo viedokli, pieņemt pārdomātus lēmumus un saglabāt konstruktīvu attieksmi pret notiekošo, kas ļautu radoši rīkoties jaunās un nepieredzētas dzīves situācijās.
Divu praktisku, interaktīvu tiešsaistes nodarbību laikā, viegli uztveramā formā tiks rastas atbildes uz diviem pētnieciskajiem jautājumiem, lai noskaidrotu, kā metakognitīvā prasme domāt par savu domāšanu palīdz kritiski izvērtēt savas domas, analizēt to loģisko un komunikatīvo korektumu, būt radošiem jaunu risinājumu meklējumos.
Apgūstot šo semināru jūs iegūsiet:
•padziļinātu izpratni par konstruktīvas domāšanas principiem;
•labāk izpratīsiet savas domas un to, kā tās veidojas;
•pratīsiet kritiski izvērtēt savu domu korektumu;
•pratīsiet rast pietiekamus argumentus savu domu pamatojumam;
•apzināsities savus kognitīvos ieradumus un būsiet spējīgi tos mainīt;
•spēsiet pieņemt patstāvīgus un kvalitatīvus lēmumus;
•uzlabosiet savas dzīves kvalitāti, attīstot konstruktīvu attieksmi pret notiekošo.
1.Vai mēs domājam? Kā mēs domājam? Vai mēs domājam – kā mēs domājam?
1.1. Kā savā domāšanā kļūt konstruktīviem?
Metakognīcija kā domāšana par domāšanu. Kritiskā, analītiskā un radošā domāšana kā konstruktīvas domāšanas trīs izpausmes.
Konstruktīvas domāšanas principu apkopojums.
1.2. Kā funkcionē domāšana kā loģisku sakarību veidošanas process?
Domāšana kā konstruēšana Mūsu spriedumu loģiskā forma un komunikatīvais saturs. Mūsu secinājumu loģiskais sakarīgums un saturiskais korektums.
Loģiski sakarīgas domas un komunikatīvi korektas runas prasību apkopojums.
1.3. Kā mēs pamatojam savas domas? Ko var pierādīt, bet ko tikai paskaidrot?
Pierādoša argumentācija un skaidrojoša argumentācija. Pierādošu argumentu veidi un paskaidrojošu argumentu veidi. Argumentu pietiekamība un jēgpilnums.
Praktiski instrumenti argumentu atlasei sava viedokļa pamatošanai.
2.Vai mēs paši pieņemam savus lēmumus? Kā mēs pieņemam savus lēmumus? Vai mēs pieņemam lēmumu – kā pieņemt lēmumu?
2.1. Kā funkcionē domāšana kā lēmumu pieņemšanas process?
Lēmumu kā loģisku slēdzienu forma. Tipiskie pieņēmumi, kuros mēs balstām savus lēmumus. Lēmumu veidi.
Savu lēmumu pieņemšanas ieradumu noskaidrošana.
2.2. Kā pieņemt konstruktīvu lēmumu?
Lēmumu analīzes veidi. Ceļa karte pārdomātai lēmuma konstruēšanai. Sarežģīti lēmumi un kļūdas, kuras pieļaujam lēmumu pieņemšanas procesā.
Praktisks instruments lēmuma konstruēšanai.
2.3. Vai mūsu attieksme pret notiekošo ir konstruktīva?
Attieksme kā emocionāli vērtējoša reakcija. Mūsu attieksmi noteicošie faktori. Personības identitāte un tās harmoniskums. Vērtību priekšstatu līdzsvarošanas loģika.
Praktisks instruments pretējo pieņēmumu harmonizēšanai.
1,5 stunda
Edgars Lapiņš
Lēmumu pieņemšana nenoteiktības apstākļos
Informācija ir 21. gadsimta pamata valūta. Taču ne visa tā ir vienlīdz vērtīga. Informācijas ar katru brīdi kļūst aizvien vairāk, temps – ātrāks. Sevišķi uzņēmējdarbības vidē vadītāji apgalvo, ka nav laika ievākt un pārbaudīt datus, un lēmumi bieži jāpieņem, balstoties tikai uz nojautu.
Kognitīvo zinātņu pētnieki to sauc par "lēmumu pieņemšanu nenoteiktības apstākļos". Pēdējos 20 gados ir veikti daudzi fascinējoši atklājumi par šādas domāšanas cēloņiem, kā arī kļūdām, ko tā izraisa.
Tēmas:
Tipiskas kļūdas, ko pieļaujam ikdienas situācijās. Daži jēdzieni un domāšanas modeļi uz datiem balstītai lēmumu pieņemšanai.
Lēmumu pieņemšanas procesa sistematizācija. Kā ātri atrisināt problemātiskas situācijas?
Praktiski “triki” – metodes, kā darboties augstas nenoteiktības situācijās. Kā ātri novērtēt informāciju, noteikt trūkstošo un ātri atrast atbildes uz būtiskāko.
Uz datiem balstītas lēmumu pieņemšanas metodes pasaules veiksmīgākajās organizācijās.
Ieteikumi labākai lēmumu pieņemšanai un ātrākai informācijas iegūšanai.
2 stundas
Jolanta Armande
Stress un emocijas izaicinošos apstākļos
Stress un traumas - kas tas īsti ir?
Kad esam ļoti intensīvos apstākļos, kurus nevaram kontrolēt un definēt, mums joprojām ir mūsu kontroles zona – tas, kas notiek mūsos. Ja saprotam, kas ir stress un kā novērst tā pāraugšanu traumās (un ko darīt, ja esam savainoti), mums ir vieglāk saglabāt kontroli pār mūsos notiekošo. Mūsu domas un ķermeņa reakcija veido mūsu emocijas.
Emocijas - ko darīt, kad tās pārņem?
Lekcijā runāsim par to, ko var un vajadzētu darīt, ja ir daudz emociju, un kādas darbības noved pie emocionālā stresa samazināšanās. Ja katrs organizācijas dalībnieks regulēs savas emocijas, sadarboties būs daudz vieglāk un patīkamāk. Katrs no mums var daudz darīt attiecībā uz savām domām, ķermeņa reakcijām un emocijām.
Lekcija piedāvā praktiskas metodes sava emocionālā stāvokļa regulēšanai un stabilizēšanai.
Darba metode: lekcija, kas veidots stāstījuma veidā ar teoriju un piemēriem, jautājumiem un atbildēm.
2 stundas
Emociju vadība – stratēģijas un rīki
Šodien, kā nekad iepriekš cilvēki sāk apzināties, cik spēcīgas emocijas viņi izjūt – bailes, trauksme, dusmas un garlaicība ienāk mūsu dzīvē kopā ar esošo situāciju un attālināto darbu. Un vēl svarīgāk ir tas, cik lielā mēs varam pārvaldīt savas emocijas – atpazīt, kontrolēt, mainīt uz sev vēlamajām. Vebināra gaitā uzzināsiet par emocijas būtību, rašanas mehānismu un ietekmi uz mūsu dzīvi.
Tēmas:
Emocijas un emocionāla inteliģence:
Emociju nozīme dzīvē un profesionālajā ikdienā•Emocijas un smadzenes. Kas ir spēcīgāks – emocijas vai prāts?
Emociju ietekme uz produktivitāti, lēmumu pieņemšanu un attiecībām.
Emociju vadība – stresa vadība:
Emociju atpazīšana.
Objektīva pašvērtējuma nozīmīgums emocionāla stabilitātē.
Stratēģijas emocionāli saspringtās situācijās.
Pozitīvu emociju apzināta vairošana.
1,5 stunda
Juris Baltačs
Kā nošķirt signālu no trokšņa informācijas pārpilnības laikmetā
Šajā lekcijā izzināsiet dažādus zinātniskā domāšanas veida rīkus, kuri, arī ārpus zinātnes, palīdz nošķirt graudus no pelavām. Principi pēc kuriem vadīties, lai orientētos pat tādās tēmās, kurās neesat eksperti. Uzzināsiet, kā strukturēt savus argumentus, lai tie būtu vieglāk uztverami. Apgūsiet komunikācijas paņēmienus, kuri ļaus mazināt spriedzi sarunās, kur otrs cilvēks mums nepiekrīt.
Kā domāt kritiski, lai neapmaldītos informācijas plūsmā?
Kā noformulēt pamatotus argumentus?
Kā mazināt spriedzi sarežģītās sarunās un panākt, lai otrs ieklausās tavos argumentos?
1,5 stunda
Dažāda dažādība: cik mēs esam dažādi?
Jo dažādāks ir uzņēmuma darba kolektīvs, jo lielākas iespējas šim uzņēmumam paaugstināt savu darba efektivitāti, lai sasniegtu uzņēmuma mērķus.
Tēmas:
Kas ir dažādība, kāda tā mēdz būt, cik dažādi esam.
Tendences pasaulē.
Kā dažādība var uzlabot uzņēmuma vidi un uzlabot produktivitāti.
Populāras teorijas par dažādu paaudžu cilvēku (X paaudzes, Tūkstošgades paaudzes jeb Millenials, u.c.) karjeras mērķiem un uzvedību darba apstākļos. Vai un cik lielā mērā tās atbilst realitātei?
Stereotipi un neapzinātie aizspriedumi.
Komunikācija
1,5 stunda
Ieva Vaine
Profesionālās komunikācijas pamatprincipi
Mēs visi mākam komunicēt, risināt problēmsituācijas, sadzirdēt, formulēt savu domu, vienlaikus mēs visi palaikam piedzīvojam pārpratumus komunikācijā vai neveiklas situācijas. Šajā īsajā lekcijā pārrunāsim profesionālas komunikācijas pamatprincipus, lai atsvaidzinātu savas zināšanas par ikdienas lietišķo saziņu un mazinātu problēmsituācijas, risinot darba jautājums ar kolēģiem.
Tēmas:
Atšķirības profesionālā un ikdienas komunikācijā.
Racionālais un emocionālais līmenis komunikācijā, prasme līdzsvarot, katra līmeņa resurss, riski.
Grūtās situācijas un/vai biežākie pārpratumi, komunikācijas kļūdas saziņā ar klientiem.
Tips & tricks kā rakstiskā, tā klātienes, tālruņa komunikācijā.
1,5 stunda
Krista Vāvere
Online komunikācija. Kā runāt trāpīgi?
Runāt attālināti nenozīme runāt atsvešināti!
Tiešsaistes saziņa var būt nogurdinoša un garlaicīga, bet tā var būt arī kodolīga un precīza – tāda, kas iesaista un pārliecina, nevis tērē klausītāju laiku.
Tēmas:
Kā sagatavot saturu tā, lai to būtu viegli uztvert.
Kam pievērst uzmanību neverbālajā komunikācijā.
Kā uzturēt saikni ar publiku.
Kā noskaņoties runai tiešsaistē, ja savu auditoriju neredzat.
2 stundas
Konstruktīvs dialogs
Konstruktīva saruna kā domāšana kopā ar citu.
Saistībā ar domstarpībām, kuras neizbēgami rodas katrreiz, kad ir nepieciešams pieņemt lēmumus par kādām būtiskām izmaiņām ierastajā kārtībā, agri vai vēlu atskan aicinājumi uz dialogu, ka “vienreiz taču jāsāk sarunāties citam ar citu”, un vēlāk tiem sekojoša vilšanās, ka “dialogs tomēr īsti nav sanācis”. Atkal un atkal nav izdevies iesaistīt konfrontējošās puses atklātā un atvērtā sarunā, kas vestu pie visiem pieņemama un atšķirīgās pozīcijas vienojoša risinājuma tajos jautājumos, kuros opozicionārie redzējumi, pārliecības un nodomi ir kardināli atšķirīgi, pat pretēji. Saruna atkal nav izdevusies un joprojām nav sanākusi, lai kā arī mēs esam centušies.
- Kāpēc mūsu centieni sarunāties, saprasties un sadarboties citam ar citu šķietami ir lemti neveiksmei?
- Ko mēs darām “nepareizi” un kā būtu “pareizi”?
- Vai mēs protam veidot dialogu ar tiem, kas pārstāv no mūsējā atšķirīgu viedokli?
- Vai patiesi vēlamies sarunāties un saprasties ar citādi domājošiem?
- Vai mums ir kopēja izpratne par to, kā dialogu veidot?
- Ar ko dialogs kā specifiska komunikācijas norise atšķiras no citām plaši lietotām valodspēlēm – pārrunām, diskusijas, disputa, strīda?
- Kā strukturēt konstruktīvu sarunu, kā to veidot un vadīt?
Lekcija ir veltīta tam, lai noskaidrotu konstruktīvas sarunas iespējamības nosacījumus – kas mums ir jāievēro, lai veidotos atklāts un atvērts dialogs, lai mēs sāktu sarunāties, spētu saprasties un sadarbotos kā līdzvērtīgi sarunas partneri?
Lekcija ir paredzēta katram, kurš vēlas:
- iegūt padziļinātu izpratni par dialoga loģiku,
- prast piedalīties sarunā kā līdzvērtīgs partneris,
- prast vadīt konstruktīvas sarunas,
- veicināt savā organizācijā konstruktīvu – uz sadarbību orientētu komunikācijas kultūru.
2 stundas
Konstruktīva saziņa
Konstruktīva saziņa. Kā sarunāties, saprasties un sadarboties?
Divas praktiskas, interaktīvas tiešsaistes nodarbības, kuru laikā viegli uztveramā formā tiek rastas atbildes uz diviem pētnieciskajiem jautājumiem, kas ne tikai padziļina izpratni par konstruktīvas komunikācijas iespējām ikdienā, bet vienlaicīgi sniedz arī virkni praktisku instrumentu, ar kuru palīdzību sistematizēt un pilnveidot savu saziņu ar kolēģiem, ģimenes locekļiem, draugiem.
1. Kā uzklausīt sarunas partneri un konstruktīvi reaģēt uz viņa teikto?
1.1.Kad mūsu komunikācija ar cilvēkiem kļūst konstruktīva?
Komunikācija kā informācijas apmaiņa - saziņa un attiecību veidošana - saskarsme. Konstruktīvas saziņas un konstruktīvas saskarsmes principiālās iezīmes.
Konstruktīvas komunikācijas principu apkopojums.
1.2. Ar kādu informāciju mēs apmaināmies saziņas procesā un kā mēs uz to reaģējam?
Saturiskas un strukturālas informācijas sniegšana un saņemšana.
Savu klausīšanās ieradumu noskaidrošana.
1.3. Kā sadzirdēt, ko sarunas partneris saka, ko viņš dara un ko vēlas panākt?
Dziļās klausīšanās prasme un apzinātība saziņā kā spēja sadzirdēt otras puses vajadzības un vēlmes, piedāvātās attiecības un aktuālās attieksmes.
Praktisks instruments dziļās klausīšanās prasmes apguvei.
1.4. Kāpēc mēs biežāk pārprotam nekā saprotam sarunas partneri?
Pārpratumu veidi saziņā – pārprasts saturs, pārprasti nodomi, pārprastas attieksmes un pārprastas attiecības. Aktīvās klausīšanās prasme kā spēja kontrolēt komunikācijas norisi ar mērķtiecīgiem jautājumiem.
Praktisks instruments saziņu kontrolējošu jautājumu lietojumam.
2. Kā konstruktīvi izteikt savas domas?
2.1. Kāpēc mūsu teiktajam mēdz nepiekrist?
Prasības komunikatīvi korekta viedokļa formulējumam, kuru sarunas partneris var saprast un kuram viņš var piekrist.
Praktisks instruments sava viedokļa korektuma pārbaudei.
2.2. Kā strukturēt īsu sarunu un izvērstu e-pasta vēstuli komunikatīvi korektā veidā?
Mērķtiecīga saturiskās un strukturālās informācijas sniegšana sarunā un sarakstē.
Praktisks instruments rakstiskās un mutiskās informācijas korektai strukturēšanai.
2.3. Kā sniegt un saņemt atgriezenisko saiti?
Pozitīvas atpakaļsaites sniegšana izvērstā un motivējošā veidā, kritiskas atpakaļsaites sniegšana konstruktīvā veidā.
Praktiski instrumenti atgriezeniskās saites formulēšanai.
2.4. Kā sarunāties ar cilvēku grupu un kopīgi pieņemt kopējus lēmumus?
Konstruktīva saruna kā kopīga domāšana un sadarbība kopēja mērķa sasniegšanai.
Praktisks instruments konstruktīvas sapulces struktūras izveidei.
Apgūstot šo semināru jūs iegūsiet:
•padziļinātu izpratni par konstruktīvas saziņas principiem;
•apzināsities savu līdzšinējos klausīšanās ieradumus;
•prasmi klausīties dziļi, nošķirot saturisko un strukturālo informāciju;
•prasmi atpazīt un savlaicīgi novērst pārpratumus saziņā;
•prasmi klausīties aktīvi, lietojot kontroles jautājumus;
•prasmi formulēt savu viedokli komunikatīvi korektā veidā;
•prasmi strukturēt mutisko saziņu un saraksti atbilstoši uztveres loģikai;
•prasmi sniegt pozitīvu atgriezenisko saiti izvērstā veidā un kritisku atgriezenisko saiti konstruktīvā veidā;
•prasmi strukturēt un vadīt sapulci kā komandas darbu pie kopēja lēmuma izstrādes.
2 stundas
Jolanta Armande
Networking. Lietišķās komunikācijas iespējas
Šī lekcija fokusējas uz komunikācijas un sociālo iemaņu attīstīšanu, sniedzot prasmes small talk veidošanā, grupas komunikācijas spēlēs un tīklošanas stratēģijās. Dalībnieki apgūs prasmes, kas nepieciešamas kontaktu veidošanai, savas redzamības paaugstināšanai un efektīvai tīklošanai.
Tēmas:
Small talk. Kā dibināt kontaktu? Komunikāciju spēles un uzdevumi grupas iesaistei un sildīšanai.
Tīklošana (networking) - kas tas ir un kāpēc to vajag: darbs grupās, kam seko lekcija un iespēja dzirdēto pārrunāt grupās.
Savas redzamības paaugstināšana, ideju un viedokļu apmaiņas tīkls. Iespaids, ko vēlies atstāt. Ko un kā es par sevi stāstu? Praktisks uzdevums mazās grupās
2 stundas
Vardarbība darbā mīl klusumu – kā to atpazīt un rīkoties
Vārdi «mobings» un «bosings» sabiedrībai vairs nav sveši. Abi termini aizgūti no angļu valodas, bet latviešu valodā tiem tuvi ir vardarbības un ņirgāšanās jēdzieni. Ne vienmēr ir ērti runāt par mobingu (izstumšanai no kolēģu vidus var būt dažādas formas) vai bosingu (vadītāja neatbilstoša izturēšanās pret darbinieku), jo tēmas ir nepatīkamas. Tomēr par to ir jārunā, kā arī jārisina tādas uzvedības radītās sekas.
Emocionālā vardarbība skar ne tikai indivīdu, kas to piedzīvo. Tā ietekmē un var kavēt arī organizācijas veiktspēju, jo palielinās darbinieku mainība, palielinās darba kavējumu skaits, samazinās darbinieku motivācija, pieredzējuši un profesionāli darbinieki aiziet, palielinās stresa līmenis komandā, kā arī pasliktinās darba vietas klimats un organizācijas reputācija.
Saturs:
- Kas ir psiholoģiskā vardarbība? Kā saprast, ka attiecības darbā kļuvušas destruktīvas?
- Mobings, bulings, bosings un gaslaitnings – definīcijas un būtība. Praktiskie piemēri.
- Uzmākšanas veidi – fizisks, verbāls, psiholoģisks, sociāls. Verbālā agresija, dominējoša uzvedība, upura vainošana. Kas nav attiecināms uz psiholoģisko vardarbību darbā?
- Psiholoģiskās vardarbības negatīvā ietekme uz cilvēku un darba vidi.
- Rīcības iebiedēšanas gadījumos? Kā pieradīt un aizstāvēt sevi?
- Darba devēja un vadītāja rīcības risku minimizēšanai.
- Juridiskā prakse Latvijā – kur vērsties pēc palīdzības?
Inovācija un tehnoloģijas
1,5 stundas
Edvīns Elferts
Mākslīgais intelekts: kas tas ir un kā to lietot?
Strauji mainīgajā pasaulē organizācijām, lai saglabātu konkurētspēju, ir svarīgi sekot līdzi jaunākajiem tehnoloģiju sasniegumiem. Šī lekcija sniegs izpratni par mākslīgo intelektu laikā, kad tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un digitālā transformācija ir kļuvuši par ekonomikas attīstības un biznesa darbību virzītājspēku, kā arī sniegs praktiskus rīkus un ieteikumus, kā tos maksimāli efektīvi izmantot savā darbā.
Lekcijas mērķis: Sniegt pamatzināšanas par mākslīgo intelektu, praktiskus rīkus un metodes efektīvai tā izmantošanai ikdienā.
Programma:
Kas ir mākslīgais intelekts, tā vēsture un nozīme?
Kāds ir mākslīgā intelekta potenciāls, ietekme un priekšrocības?
Kā efektīvi veidot ChatGPT uzvednes?
Kādas ir mākslīgā intelekta tendences, citi populārākie rīki un to praktisks pielietojums ikdienā?
Ko es varu darīt šodien, lai nenokavētu mākslīga intelekta revolūciju?
Ieguvumi:
Izpratne par mākslīgo intelektu, tā vēsturi, nozīmi, potenciālo ietekmi un priekšrocības organizācijām;
Izpratne par efektīviem ChatGPT lietošanas gadījumiem;
Praktisko prasmju attīstīšana un stiprināšana, izmantojot ChatGPT un citus mākslīgā intelekta rīkus;
Izpratne par populārakajiem mākslīgā intelekta rīkiem un to praktisku pielietojumu dažādu uzdevumu veikšanai;
Izpratne par mākslīga intelekta radītajiem izaicinājumiem un riskiem.
2 stundas
Enno Ence
Produkta radīšanas ABC
Šajā lekcijā par galvenajiem soļiem produktu izstrādes procesā:
analīze - tirgus un patērētāju analīze, lai iegūtu izpratni par iespējamiem produktu izstrādes virzieniem un tirgus potenciālu;
būvēšana - produkta koncepta, prototipa izstrāde un produkta izstrādes plāna sagatavošana, kas ietver produkta specifikāciju, dizainu, tehniskās prasības un testēšanas stratēģiju;
realizācija - produkta realizācija un ieviešana tirgū nozīmē izgatavošanu, iepakošanu, mārketinga plāna un ieviešanas tirgū stratēģijas veidošanu.
Pieredzējušā uzņēmēja, inovāciju un produktu attīstības un komercializēšanas eksperta Enno Ences vadībā, aplūkojot šo Produktu izstrādes ABC konceptu, veidosies visaptverošs priekšstats par to, kā īstenot sistemātisku pieeju produktu izstrādei. Tā ir iespēja nodrošināt labāku izpratni par tirgus vajadzībām un īstenot efektīvu konceptuālo un tehniskas izstrādi, kā arī veiksmīgi ieviest produktu tirgū.
Lekcija paredzēta gan jauniem uzņēmējiem un inovāciju vadītājiem, kuri vēlas iegūt izpratni par produkta radīšanas ceļu no idejas līdz tirgum, gan produktu vadītājiem, kuri, iespējams, vēlas sistematizēt savas zināšanas.
3,5 stundas
Edvīns Elferts
Mākslīgā intelekta rīki
Šī darbnīca paredzēta izpratnes veidošanai par mākslīgo intelektu, kā par to domāt, ar ko mums šajā jomā jāsastopas jau tagad un ko gaidīt nākotnē.
Darbnīcas laikā būs iespēja praktiski līdzdarboties un izmēģināt noderīgākos mākslīgā intelekta rīkus un servisus, iegūt praktiskus ieteikumus, lai Jūs varētu izmantot mākslīgo intelektu savā ikdienā maksimāli efektīvi.
Ieguvumi:
Izpratne par mākslīgā intelekta pamatiem, tā vēsturi, nozīmi, potenciālo ietekmi un priekšrocībām;
Izpratne par galvenajām mākslīgā intelekta tehnoloģijām: teksta apstrāde, prezentāciju izveide, attēlu ģenerēšana, tulkošana, balss sintezēšana, dabiskās valodas apstrāde, čatboti, utt;
Iespēja praktiski pielietot mākslīga intelekta rīkus ikdienas produktivitātes uzlabošanā, kā ChatGPT, Copilot, Ideogram.ai, Grammarly, Perplexity un citus;
Prakstiski ieteikumi un rekomendācijas, kā turpināt sevis pašizglītošanu par mākslīgo intelektu.
Mērķis: Sniegt pamatzināšanas par mākslīgo intelektu, praktiskiem rīkiem un servisiem efektīvai tā izmantošanai ikdienā.
Metodes: aktīva un iesaistoša darba forma, teorētiskā daļa ir papildināta ar piemēriem un praktiskiem uzdevumiem, individuālu darbu un mākslīga intelekta rīku pielietojumu praktisku uzdevumu veikšanai
Nodarbības laikā nepieciešams savs portatīvais dators vai telefons
2 stundas
Rasmuss Filips Geks
Cik gudrs ir mākslīgais intelekts?
Daudzi esam izmēģinājuši ChatGPT, lai pārbaudītu, ar cik sarežģītiem uzdevumiem tas spēj tikt galā, tomēr čatboti ir tikai aizberga redzamā daļa. Aplēses liecina, saturu veidojošais mākslīgais intelekts tuvākajos 10 gados ASV un Eiropā nozīmīgi ietekmēs vairāk kā 300 miljonu darba vietu, un jau drīzumā spēs veikt vismaz 10% no tiem ikdienas uzdevumiem, ko šobrīd var paveikt tikai cilvēki.
Šajā lekcijā vienkārši un saprotami par to:
kā šobrīd pieejamie mākslīgā intelekta rīki darbojas, kādi ir to ierobežojumi;
kādiem mērķiem cilvēki plāno izmantot mākslīgā intelekta rīkus;
ko jau šobrīd var un drīz katrs pats varēs izdarīt ar mākslīgo intelektu;
ko organizāciju vadītāji var paveikt jau šodien, lai nenokavētu mākslīgā intelekta revolūciju.
Atraktīvais, mūsdienīgais argumentācijas un kritiskās domāšanas treneris Rasmuss Filips Geks, kurš vēl nesen bijis Rīgas pilsētas mēra padomnieks tehnoloģiju un rīcībpolitikas jautājumos, dalīsies ar pieredzi, piemēriem un vadīs diskusiju par racionāliem veidiem mākslīgā intelekta pielietošanā.
Lekcija paredzēta uzņēmējiem, struktūrvienību vadītājiem, vadošajiem speciālistiem - gan piesardzīgajiem un skeptiskajiem, gan interesentiem un entuziastiem, kas vēlas vairot izpratni un iedziļināties mākslīga intelekta iespēju izmantošanā savas organizācijas attīstībā.
Lekcija tiešsaistē ar iespēju uzdot jautājumus un tās ieraksts skatīšanai nedēļas laikā pēc tās faktiskās norises.
Personīgā izaugsme
2 stundas
Edgars Lapiņš
Ultramaratona domāšana
Strādāt un atbalstīt veiksmīga biznesa attīstību - tas nav sprints. Tas ir ultramaratons!
Ultramaratons ir jebkura skriešanas sacensība, kas garāka par maratonu (42,195 kilometriem). Ultramaratonus var iedalīt divos veidos: distanču un laika ultramaratonos. Distanču ultramaratoniem dalībniekiem ir jāveic noteikta distance, bet laika ultramaratonos noteiktā laikā ir jānoskrien pēc iespējas vairāk kilometru. 50 km, 100 km, 50 jūdzes un 100 jūdzes ir biežāk sastopamās ultramaratonu distances.
Tehnoloģiju pārmaiņu projektu un komandu vadītājs, stratēģiskā mārketinga un komunikāciju profesionālis, kritiskās domāšanas un zinātnes popularizēšanas kustības SkeptiCafe aizsācējs Edgars Lapiņš, kurš noskrējis vairāk kā 30 ultramaratonus, piedāvā iedvesmas lekciju par to, kā mentāli un fiziski pārvarēt izaicinājumus.
Šajā lekcijā par to:
kā sevi motivēt un nepadoties;
kā iemācīties ne tikai mīlēt grūtības, bet arī no tām uzlādēties;
ko biznesā var mācīties no citas disciplīnas;
stāsts par gatavošanos, plānošanu, mentālo grūtību pārvarēšanu, pašmotivējošu domāšanas veidu;
ko no tā iespējams mācīties un pielietot ikdienā, kad saskaramies ar mentāli un fiziski grūtiem izaicinājumiem.
1,5 stunda
Linda Saulīte-Subatniece
Kā būt stipram laikos, kad jābūt visstiprākajam?
Resilience - Izturīga jeb elastīga līderība
Kā attīstīt sevī un integrēt komandā izturību jeb iekšējo spēku
Kas veido vadītāja izturību, 6 pamatelementi, kā strādāt ar katru no tiem.
Praktiski vingrinājumi pašnovērtēšanai un attīstībai. Work un Life balansa attīstība.
Galvenie domāšanas slazdi, vadītāja iekšējā spēle un droša pamata attīstība.
Jēgas un mērķu nozīme, attīstība un atpazīšana.
Komandas vajadzības un vadītāja rīcība krīzēs
Krīzes posmi jeb stadijas, komandas vajadzības un vadītāja rīcība katrā posmā.
Lielākais izaicinājums – II posms, kā to atpazīt, vadīt sevi un komandu caur to, 3 soļi.
Kā attīstīt vadītāja izturības domāšanu izaicinājumos, 4 pamatelementi izturības.
domāšanas attīstībā.
Lēmumu pieņemšanas nenoteiktībā
Kā veidot uzticamību un drošību komandā nenoteiktības laikos.
Domāšanas kļūdas un lēmuma pieņemšanas tehnikas.
Praktiski uzdevumi kļūdu atpazīšanai un efektīvai lēmumu pieņemšana.
2 stundas
Personīgās attīstības vadība
Šajā lekcijā iegūsiet izpratni par personīgās attīstības zinātniskajiem pamatiem un konkrētiem soļiem, kā veiksmīgi vadīt savu attīstību, sākot ar vīzijas noteikšanu un kvalitatīvu mērķu izvirzīšanu. Uzzināsiet, kā progresīvie līderi un talantīgie darbinieki attīsta sevi un kad ir nepieciešams izveidot attīstības plānu.
Tēmas:
Personīgās attīstības zinātnisks pamatojums.
Soļi personīgās attīstības vadībā.
Personīgās vīzijas identificēšana.
Kvalitatīvie attīstības mērķi.
Ko šodien attīsta progresīvie līderi un talantīgie darbinieki?
Attīstības plāns kad vajadzīgs un kad nav?
1,5 stunda
Galvassāpes: mīti un patiesības
Šķiet, ka lielākajai daļai cilvēku kaut reizi dzīvē ir sāpējusi galva. Pēc jaunākajiem Latvijas iedzīvotāju paraduma pētījuma datiem 45% cilvēku ir sūdzības par galvassāpēm dažādu iemeslu dēļ. Daļai cilvēku galvassāpes mēdz būt pat tik spēcīgas, ka īslaicīgi rada darba nespēju un kopumā ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Vienas no pasaulē biežāk sastopamajām galvassāpēm ir migrēna.
Kas ir migrēna?
Migrēna ir vidēji stipras līdz ļoti stipras galvassāpes, kuras pavada nepatika pret skaņu, gaismu, slikta dūša un varbūt pat vemšana. Migrēnas laikā cilvēks nevar turpināt ierastās ikdienas aktivitātes vai plānotos darbus un viena lēkme var ilgt līdz pat 3 diennaktīm.
Vai zinājāt, ka migrēna saistīta arī ar invaliditāti?
Migrēna kopumā skar ap 15% populācijas un ir 3 visbiežākais ar invaliditāti nodzīvoto gadu (Years lived with disability) izraisošais iemesls pasaulē visos vecumos un abos dzimumos. Aptuveni 2% populācijas slimo ar hronisku migrēnu, kad šādas smagas galvassāpes ir biežāk kā 15 dienas mēnesī. Jaunu darbspējīgu sieviešu vidū migrēna ir otrs biežākais invaliditātes koriģēto dzīves gadu (disability-adjusted life years) cēlonis pasaulē. Tā sastopama arī vīriešiem, taču retāk.
Arī Latvijas iedzīvotāji cieš no migrēnas. Tikai Latvijā nav ierasts runāt par galvassāpēm kā par slimību. Daudzi cilvēki joprojām nezin, ka galvassāpes var būt ne tikai kādas slimības pazīme, bet arī atsevišķa slimība, kas būtiski ietekmē labbūtību un mazina darba spējas.
Kāpēc mums jārunā par galvassāpēm?
Ja vēlaties veicināt savu darbinieku veselību, aicinām apmeklēt šo izglītojošu semināru par galvassāpēm. Sabiedrības izglītošana veselības jomā ne vien veicinās sabiedrības veselību kopumā, bet arī palielinās darbspējas cilvēkiem ar galvassāpēm un veicinās organizācijas ienākumus.
Seminārā uzzināsiet par:
galvassāpju iedalījumiem un veidiem;
biežāk sastopamām un vairāk traucējošām galvassāpēm;
galvassāpju diagnostiku;
ieteikumiem galvassāpju profilaksei un ārstēšanai.
Lekciju vada Dr. Līga Mekša –neiroloģe un algoloģe. Specializējusies bērnu un pieaugušo galvassāpju aprūpē kā arī multiplās sklerozes pacientu aprūpē. Papildus pamata studijām ārste ir ieguvusi arī starptautisku pieredzi un zināšanas, tai skaitā Dānijas un Vīnes Galvassāpju centros. Dr. Mekša vada Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīcas “Gaiļezers” Galvassāpju vienību.
1,5 stunda
Ieva Vaine
Labsajūtas veicināšanas ieradumi
Stresa ietekme uz ķermeni. Fizioloģiskais pamatojums, sekas ikdienas uzvedībā, pašsajūtā, produktivitātē.
Uzvedība saspringtās situācijās– “izdzīvošanas algoritms”.
Pašpalīdzība – metodes un prakses resursu atjaunošanai un pašsajūtas uzlabošanai, balstoties uz ķermeņa fizioloģijas likumsakarībām un psiholoģiju.
Ieviešana praksē. Kāds spēks ir mūsu ieradumiem un kā tos mainīt? Kā ieviest pozitīvus ieradumus ikdienā? Intensīvas ķermeņa restarta tehnikas un izaicinājumi šo ieradumu ieviešanā.
2 stundas
Ieva Vaine
Kā stiprināt sevi stresa apstākļos
Šajā seminārā par to, kā cilvēkam palīdzēt pašam sev ilgstoša stresa apstākļos.
Semināra mērķi:
- Vairot izpratni par ilgstoša stresa ietekmi uz fizisko, intelektuālo, emocionālo un sociālo labklājību;
- Sniegt konkrētus ieteikumus, praktiskas metodes kā uzlabot un noturēt savu pašsajūtu (kā fizisko, tā psiholoģisko) paaugstināta stresa, krīzes apstākļos;
- Iedvesmot dalībniekus ieviest dzīvē jaunas prakses, kuras sniedz tūlītēju pozitīvu efektu pašsajūtā un ilgtermiņā praktizētas paaugstina psiholoģisko labklājību, noturību pret stresu un produktivitāti.
Programma:
- Krīze, stress, izdegšana – kā tas mūs ietekmē. Fizioloģijas pamatojums, sekas ikdienas uzvedībā, pašsajūtā, produktivitātē.
- Uzvedība krīzē – “izdzīvošanas algoritms”.
- Pašpalīdzība – metodes un prakses resursu atjaunošanai un pašsajūtas uzlabošanai, balstoties uz ķermeņa fizioloģijas likumsakarībām (veģetatīvā nervu sistēma, hormonālā sistēma) un psiholoģiju;
- Ieviešana praksē. Kā izveidot un uzturēt jaunus, veselīgus ieradumus.
2 stundas
Dace Bole
Smadzeņu higiēna
Ideāla dzīves progresija veidojas tad, ja ar katru nākamo gadu topam ar to apmierinātāki. Pazīstam teicienu - viss ir galvā - un ja precīzi, tad mūsu smadzenēs. Smadzenes atceras pilnīgi visu mūsu pieredzi. Nekvalitatīva, neveselīga informācija ir saindēšanās, kuru neitralizēt nav mūsu spēkos. Tomēr mēs varam pieņemt lēmumu ievērot smadzeņu higiēnu un tādā veidā kļūt daudz vērtīgāki paši sev un nenoliedzami – savā darbā.
Tēmas:
- Smadzenes kā izcils meistardarbs;
- Ieguvumi un zaudējumi, ievērojot smadzeņu higiēnu – būtiska priekšrocība darbā un izaugsmē;
- Cilvēka domāšanas ceļa evolūcija;
- Smadzeņu higiēnas ievērošanas principi, kā augstas darba kultūras un pašcieņas parādība.
2 stundas
Ieva Vaine
Darba un privātās dzīves līdzsvars
Vebinārā tiks aktualizēti jautājumi, kā ikdienas rutīnā parūpēties par sevi, savas personīgās un darba dzīves balansu, kā pasargāt sevi no izdegšanas.
Programma:
1. Kāpēc ikdienas noguruma, neatreaģēta stresa uzkrāšanās ir mums kaitējoša - stresa ietekmes līmeņi;
2. Pamatprincipi stresa vadībā - prevence un «šeit un tagad»;
3. Ar ko sākt, centienos izbūvēt līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi;
4. Stresa vadības tehniku izmēģināšana.
2 stundas
Emociju vadība – stratēģijas un rīki
Šodien, kā nekad iepriekš cilvēki sāk apzināties, cik spēcīgas emocijas viņi izjūt – bailes, trauksme, dusmas un garlaicība ienāk mūsu dzīvē kopā ar esošo situāciju un attālināto darbu. Un vēl svarīgāk ir tas, cik lielā mēs varam pārvaldīt savas emocijas – atpazīt, kontrolēt, mainīt uz sev vēlamajām. Vebināra gaitā uzzināsiet par emocijas būtību, rašanas mehānismu un ietekmi uz mūsu dzīvi.
Tēmas:
Emocijas un emocionāla inteliģence:
Emociju nozīme dzīvē un profesionālajā ikdienā•Emocijas un smadzenes. Kas ir spēcīgāks – emocijas vai prāts?
Emociju ietekme uz produktivitāti, lēmumu pieņemšanu un attiecībām.
Emociju vadība – stresa vadība:
Emociju atpazīšana.
Objektīva pašvērtējuma nozīmīgums emocionāla stabilitātē.
Stratēģijas emocionāli saspringtās situācijās.
Pozitīvu emociju apzināta vairošana.
2 stundas
Autentiskums
Autentiskums bieži tiek augstu vērtēts ne tikai personīgajās attiecībās un kultūras izpausmēs, bet arī darba un biznesa vidē, jo tas veicina savstarpēju uzticēšanos un jēgpilnu iesaistīšanos.
Šī lekcija rosinās domāt par to, ko nozīmē būt autentiskam - palikt uzticīgam savām vērtībām, uzskatiem un identitātei, nevis pielāgoties citu cerībām vai izlikties par kādu citu.
Tēmas:
Kodolīgs ievads par autentiskumu kā jēdzienu un tā izpausmēm cilvēka raksturojumā;
Autentiska cilvēka kvalitātes:
Drosme atzīt un runāt par savām kļūdām, ka arī pieņemt savas nepilnības.
Sava emocionāla stāvokļa objektīva novērtēšana un paušana.
Personīgo vērtību apzināšanās un ievērošana.
Kā attīstīt autentiskumu?
2 stundas
Jolanta Armande
Personīgā labbūtība
Pasaule ap mums nepārtraukti mainās. Vienas pārmaiņas vēl nav beigušās, kad jau sākas nākamās, un ātrums tikai pieaug. Tas skar it visas dzīves jomas. Kas mūs sagaida? Kā noorientēties? Ko šīs izmaiņas prasa no mums kā cilvēkiem un profesionāļiem?
Aicinām iepazīties ar sistēmisku, uz pētījumiem balstītu pieeju, kas aplūko mūsu individuālo labbūtību sešās savstarpēji saistītās dimensijās – fiziskajā, emocionālajā, domāšanas, kompetenču, attiecību un jēgas!
Tēmas:
Kā būt, justies un darboties jaunajā pasaulē?
Kā mainījušās lomas, attiecības un domāšana?
Kādas ir cilvēkam nepieciešamās kompetences un rīki, lai maksimāli realizētu savu profesionālo un cilvēcisko potenciālu?
Kas veicina (vai ierobežo) mūsu enerģijas līmeni, individuālo labklājību un laimi?
1,5 stunda
Ieva Vaine
Iekšējie resursi – kas tas ir un kur tos atrast?
Mums visiem zināmāks un saprotamāks ir bankas konts. Mēs zinām, kā tas jāizmanto un cik daudz resursu ir tajā pieejami. Šodienas mainīgā un straujā pasaulē ir svarīgi apstāties un padomāt par sevi, par mūsu «iekšējiem resursiem».
Iekšējo resursu konts nestrādā tāpat kā bankas konts. Konta bilances samazināšanās nenotiek tikai tad, kad tu apzināti izvēlies to patukšot. Iekšējo resursi tiek tērēti visu laiku. Ja tu ikdienā tam nepievērs uzmanību, tad var attapties, kad tas jau ir izsmelts.
Tēmas:
“Iekšējie resursi” – par ko tas ir?
Ārējā vs iekšējā vide – kā atrast līdzsvaru/prioritātes?
Personiskās labklājības veidošana. Labās prakses emociju vadībā un stresa noturība.
2 stundas
Jolanta Armande
Apzinātība
Apzinātība (angļu valodā – mindfulness) – ir aktīva , atvērta un bez vērtējuma tagadnē vērsta uzmanība. Apzinātā stāvoklī cilvēks spēj it kā no malas, nevērtējot un nenosodot, vērot savas domas, sajūtas, izjūtas un savu patreizējo pieredzi.
Apzinātības prakse palīdz mazināt trauksmi, pārvarēt bezmiegu, uzlabot uzmanības koncentrēšanās spējas un atmiņu, efektīvāk tikt galā ar negatīvam domām un emocijām, mazināt impulsīvu uzvedību.
Šajā lekcijā parunāsim par to, kas ir apzinātība, kādus labumus tā var dot, kā to veicināt savā dzīvē, un kādas ir neapzinātības sekas un kā tās novērst. Protams, papraktizēsimies, darot apzinātības vingrinājumus.
1,5 stundas
Dace Bole
Labbūtības 10 nokrāsas
Kaut arī labbūtības jēdziens šobrīd sabiedrībā ir aktuāls un populārs, tā dziļāka izpratne par to kā cilvēka dzīves pamata balstu tomēr atpaliek.
Uzmanības pievēršana personīgajai labbūtībai aizver durvis uz melošanu visu pirms jau sev un tālāk pozitīvā dinamikā dod iespēju atturēt no tā arī līdzcilvēkus. Tādā veidā esot mēs kļūstam vērtīgāki katrai sociālajai videi, kurā atrodamies – darbā, ģimenē, sporta komandā u.tml.
Šī lekcija ir interaktīvas stāsts par to, kā iegūt emocionālu brīvību, kā atvadīties no šaubām, zema pašnovērtējuma, stresa, skaudības, rutīnas, vecuma, un kā iemantot briedumu, ikdienas gandarījumu, piepildītu un jēgpilnu darba un privāto dzīvi.
Programma:
1. Kas ir labbūtība?
2. Subjektīvā labbūtība un tās nozīme;
3. Sociālā labbūtība un tās nozīme;
4. Psiholoģiskā labbūtība un tās nozīme;
5. Pašnovērtējums.
2 stundas
Ieva Vaine
Laika plānošana un darba organizēšana
Apzināta laika plānošana un darbu organizēšana palielina gan personīgo efektivitāti, gan darba produktivitāti, sniedz līdzsvara sajūtu un apmierinātību ar sevi un dzīvi kopumā. Mūsdienās laika plānošana ir kā sistēma, kuru veido dažādas tehnikas, instrumenti, tehnoloģijas un metodes.
Nodarbības mērķis irsniegt dalībniekiem zināšanas un praktiskas iemaņas laika un darba plānošanā, iegūstot izpratni par: iekšējiem un ārējiem efektīva darba traucēkļiem; darba un laika plānošanas galvenajiem principiem, mērķu noteikšanu un prioritāšu izvirzīšanu; laika plānošanas instrumentiem un stresa līmeņa samazināšanas iespējām darbā.
Tēmas:
• Laika plānošanas pamatprincipi
• Psiholoģiskā dimensija ikdienas pienākumu veikšanā
• Laika plānošana un stress
• Skaidri mērķi laika plānošanas kontekstā
• Prioritāšu noteikšana un ievērošana
• Laika menedžments komandā un laika zagļi
bottom of page