Storytelling - stāsts kā iedarbīga komunikācijas forma

Dramaturģijas ekonomika, jeb kāpēc stāsts ir tik iedarbīga komunikācijas forma.

Cilvēka smadzenes evolūcijas gaitā ir iemācījušās uztvert pasauli caur metaforām, salīdzinājumiem, epitetiem – caur stāstiem! Stāsts vairs nav, vai jāsaka, ka nekad nav bijusi tikai komunikācijas tehnika – tā ir kognitīva sistēma, kā cilvēks uztver, skaidro pasauli – lai spētu aptvert, uztvert un pārstrādāt visu sarežģīto un arī vienkāršo tajā. Stāsts sakārto konceptus un idejas saprotamā(kā) sistēmā: konteksts → konflikts → risinājums! Stāsts atspoguļo to, kā mūsu smadzenes dabiski uztver notikumus laika gaitā, padarot idejas vieglāk saprotamas un iegaumējamas.

Man personīgi, stāsts ir arī kaislība – mans iekšējais radars saspicējas, kad izdzirdu labu stāstu. Un vēl man ir veicies, ka mans darbs ir saistīts ar stāstiem un to veidošanu. Un, lai arī savu kaislību par stāstiem es pats izpaužu, tos filmējot, redzu, ka stāsts ir atrodams, izstāstams un uzburams jebkurā vidē, jebkādā situācijā.

Nu bet kāpēc stāstniecībā būtu jāpin ekonomika? Tāpēc, ka, konsultējot citus scenāriju veidotājus un stāstu stāstītājus, es varu tikai ieteikt un norādīt uz to, ka kādā konkrētā vietā, veicot viena veida dramaturģisku ieguldījumu, var prognozēt attiecīgas emociju dividendes un reakciju atdevi. Storytellings nav aizrautīga vicināšanās ar rokām, stāstot anekdoti – stāstam ir sava uzbūve, stāstam ir forma, sava dramaturģiskā sistēma.

Ar ko strādāsim darbnīcā:

- Ar stāsta dramaturģisko uzbūvi;

- Ar stāstu veidiem un pielietojumu;

- Ar praktiskiem piemēriem;

- Ar ideju izstrādi.