Nereti uzņēmumiem ir definētas skaidras kompetences, kuras tie vēlas redzēt savos darbiniekos, lai uzņēmuma darbinieki kopīgi varētu sasniegt uzstādītos mērķus. Lai darbinieki būtu apmierinātāki ar darbu, kā arī efektīvāki un sekmīgāki savā darba sniegumā, uzņēmums iniciē mācību procesa veidošanu, lai attīstītu darbinieka kompetences. Pirms attīstības plāna izveidošanas, kurā darbinieki attīstīs savas kompetences, cilvēks piedalās novērtēšanā, kas jau ir pirmais solis mācību procesā.
Kompetenču novērtēšana ir nepieciešama, lai saprastu, kuras kompetences un cik lielā mērā darbiniekam ir nepieciešams attīstīt. Novērtēšana mudina un trenē cilvēku skatīties uz sevi divos līmeņos – veidot padziļinātu savu iekšējo procesu analīzi un tajā pašā laikā arī skatīties uz sevi no malas un reflektēt par savu sniegumu. Analīzi papildina speciālists ar saviem novērojumiem un zināšanām, atspoguļojot nianses, kurām cilvēks nav pievērsis uzmanību vai novērtējis neprecīzi.
Novērtēšanas process ir intensīvs sevis analīzes darbs mācītu speciālistu vadībā ar standartizētām, ticamām un starptautiski atzītām novērtēšanas metodēm. Šajā procesā darbinieks aktīvi piedalās novērtēšanas plānā ietvertos uzdevumos, kas piemēroti atbilstoši darbinieka amatam, un viņa veikums sniedz būtisku informāciju par darbinieka personību, spējām un uzvedību. Uzdevumi ir veidoti tā, lai darbinieka sniegums un rīcība pēc iespējas attēlotu tipisko ikdienas uzvedību darba situācijās, un mazinātu iespēju sniegt sociāli vēlamo uzvedību un atbildes.
Novērojumi, kas iegūti novērtēšanas laikā, ļauj pamatīgi un padziļināti izvērtēt darbinieku izpildi uzņēmumu definēto kompetenču ietvaros. Cilvēks daļēji apzinās savas stiprās un attīstāmās puses, tomēr nereti tam pietrūkst strukturēts un skaidrs skatījums. Saņemot atgriezenisko saiti, darbinieks izprot, uz kuru attīstības virzienu viņam ir jāfokusējas, lai vairotu lielāku pašefektivitāti un tādējādi arī veicinātu uzvedību, kas atbilst un ir saskaņā ar uzņēmuma definētajām kompetencēm.
Novērtēšanas procesā tiek ietverta arī resursu meklēšana, uzsverot darbinieka stiprās puses. Tādā veidā darbiniekā tiek veicināta viņa izjūta kā spējīgam, veiksmīgam un uzņēmumam nozīmīgam. Katram cilvēkam piemīt konkrētā darba būtiskās kompetences, un novērtēšanas process palīdz izprast, kādā līmenī šīs prasmes ir attīstītas un cik lielā mērā atbilst uzņēmuma gaidām. Šādā veidā tiek diferencēti nepieciešamie attīstības virzieni. Nenoliedzami ir kompetences, kuras ir vieglāk un ātrāk attīstīt, citas savukārt prasa ilgāku un lielāku laiku, bet lielā mērā to ietekmē darbinieka motivācija pilnveidot sevi.
Strukturēts novērtēšanas process ietver sevī virzību uz skaidrāku sevis izpratni.
Novērtēšana ir bijusi veiksmīga, ja darbinieks, saņemot atgriezenisko saiti, ir ieguvis strukturētāku izpratni par saviem attīstības virzieniem un var mērķtiecīgi un jēgpilni virzīt savu uzvedību un darbību, lai būtu efektīvs uzņēmuma mērķu sasniegšanā un apmierināts ar darbu un sava darba sniegumu.