top of page

Kā veicināt darbinieka izturību?

Nezināmais, neskaidrība un pārmaiņas – trīs raksturīgākie vārdi beidzamā laika notikumiem un norisēm darba vietā. Nekad iepriekš pārmaiņas nav bijušas tik intensīvas, īsā laikā koncentrētas un gandrīz visu darbinieku ietekmējošas, kā tas ir pašlaik. Resilience jeb iekšējais spēks, motivācija, tolerance pret neskaidrību, stresa noturība un spēja uzņemties atbildību šobrīd tiek prasīta no jebkura darbinieka, un daudziem tā ir pavisam jauna pieredze.


Vadītāja loma un pozīcija vienmēr ir bijusi saistīta ar spēju rīkoties sarežģītās situācijās, vadīt komandu pārmaiņu laikos, pieņemt izaicinājumus un pareizos lēmumus, saredzēt un integrēt uzņēmuma vīziju. Domāju, jebkurš vadītājs piekritīs, ka atbildība par uzņēmumu un komandu ir īpaši izaicinoša un grūta pandēmijas laikā. Šobrīd šādi izaicinājumi un grūtības skar ikvienu darbinieku, daudziem no mums tas prasa pavisam jaunu un lielu iekšējo spēku un izturību.


Kā tad šo iekšējo spēku un izturību iegūt, noturēt, atjaunot situācijās, kad apkārtējie apstākļi var būt gana sarežģīti, dinamiski un pieprasoši?


Resilience jeb iekšējā spēka un izturības nozīme

Ir daudz runāts, pētīts un analizēts par darbinieku efektivitāti, produktivitāti un motivāciju, bet tieši beidzamajā laikā arvien vairāk tiek analizēta un uzsvērta viena prasme –resilience jeb mūsu spēja ātri atgūties no jebkuriem sarežģījumiem, grūtībām, kļūt spēcīgākiem, kas nosaka mūsu izdošanos, panākumus, jaudu. Latviski tulkojot, resilience varētu būt elastība, iekšējais spēks, gribasspēks un izturība. Tieši šī prasme ir tik vērtīga laikos, kad pārmaiņas un nezināmais kļūst par pastāvīgu lielumu.

Resilience līmenis mūsos nosaka, kādi esam kā vadītāji un darbinieki grūtos apstākļos, kā reaģējam un kā darbojamies sarežģītos laikos, kādi esam kā kolēģi un kādi esam kā komanda. Vadītājiem šī prasme ir neaizvietojama, tomēr tagad arvien būtiskāk ir ne tikai pašiem būt izturīgiem un iekšēji spēcīgiem, bet arī veidot izturīgas, iekšēji spēcīgas komandas un uzņēmumus. Kas tad ir resilience, un kā šī prasme veidojas un attīstās? Šeit svarīgi piebilst, ka resilience jeb iekšējā izturība, spēks nav talants, kas vienam dots, bet otram ne, – tā tiešām ir prasme, ko ikviens var attīstīt sevī un palīdzēt attīstīt citos.


Resilience jeb spēka, izturības veidojošie elementi

Resilience jeb iekšējā izturība, (gribas) spēks veidojas un ir attīstāms no sešiem pamatelementiem – pārliecības, kontroles, elastīguma, domāšanas, perspektīvas, meistarības un iekšējā spēka ilgturības.


Pārliecība par sevi

Pārliecību veido daudz elementu, vēlos uzsvērt divus – mūsu spēcīgās puses, izkoptie talanti, prasmes un arī kontroles fokuss. Vispirms ir svarīgi saprast savas spēcīgās puses, apjaust, kas tad ir mūsu talants, spēks vai tas, kas mums padodas vislabāk. Šis ir it kā sākotnēji vienkāršs jautājums, bet praksē visai sarežģīts, jo nosaukt vārdā un atpazīt to, kas mums padodas vislabāk, nemaz nav tik viegli un ierasti. Šeit vadītāja uzdevums ir palīdzēt un veicināt savas komandas spēcīgo pušu atpazīšanu, attīstību.


Kontroles fokuss

Mūsu domāšanas un virzības fenomens. Sev jāpajautā un jāizanalizē, cik daudz laika, domu, enerģijas un darbības novirzām uz lietām, kuras ir mūsu ietekmes un kontroles zonā, un cik daudz no tā visa veltām lietām, notikumiem, cilvēkiem, kuri ir ārpus mūsu ietekmes zonas.


Tas ir kā likums – sabalansēt savu aktivitāšu, domu, laika patēriņu un fokusēties tikai uz darbībām, situācijām un darāmajām lietām, kas ir mūsu ietekmē un kontrolē. Jo vairāk laika veltām situācijām, lietām un apstākļiem, kuri ir ārpus mūsu ietekmes zonas, kā, piemēram, laikapstākļi, citu cilvēku dzīves, sociālo mediju komentāri, jo vājāki mēs jūtamies. Fokuss uz lietām, pienākumiem, iespējām, ko varam kontrolēt un ietekmēt, audzē mūsu pārliecību un iekšējo spēku.


Jāprot skaidri nošķirt un sagrupēt aktivitātes, darbus, uzmanību, fokusu divās pamatgrupās: pirmā – lietas, situācijas, notikumi, rīcības, kuras varam ietekmēt, kontrolēt; otrā – kas ir pilnībā ārpus mūsu kontroles un ietekmes. Jo vairāk sava laika, fokusa, prasmju, darbību virzām pirmajai grupai, jo mērķtiecīgāki, efektīvāki un arī pārliecinošāki esam. Vadītāja atbalsts prioritāšu un darbu plānošanā, efektīvā sapulču un komandu komunikāciju vadībā ir būtisks darbinieku kontroles fokusa elementa attīstībā.


Elastīgums jeb mentālā veiklība

Tā ir spēja pielāgoties jaunajam un citādajam, kā arī jaunā un citādā pieņemšana. Šī prasme ir attīstāma kombinācijā ar savu pārliecību, kas dod mums iekšēju stabilitāti. Tā ļauj atvērties dažādajam, nezināmajam un citādajam. Nenoliedzami – tieši elastība un atvērtība pārmaiņām daudziem ir izaicinoša un nebūt ne viegla. Tas ir izprotams, jo tik dinamiska, jaunu zināšanu un prasmju prasīga apkārtējā vide un apstākļi raksturīgi tieši beidzamajos desmit gados. Mainoties dzīves un profesionālajiem posmiem, situācijām, prasība pēc pārredzamības un skaidrības mainās un arī pieaug, tomēr vide, kurā dzīvojam un strādājam, prasa nemitīgu pielāgošanos, jaunā pieņemšanu un apgūšanu.

Ir divas prasmes vai pat īpašības, kā varam attīstīt elastīgumu jeb mentālo veiklību, – pirmais, attīstot drosmi. Drosmi mēģināt, uzdrīkstēties un ticēt sev un apkārtējām pārmaiņām. Drosmi mēs ikviens attīstām, stiprinot pirmo elementu jeb pārliecību par sevi. Jo vairāk mēs ticam paši sev, savai varēšanai, paļaujamies uz sevi, jo vairāk ticam apkārt notiekošajam – jaunajam, citādajam, pārmaiņām. Un otrais – trenēties justies mazliet nekomfortabli jeb padarīt nekomfortablo komfortablu. Tas nozīmē, pieradināt sevi nebaidīties, ka gluži visu un visās situācijās nezinām vai nejūtamies pārliecināti par visiem 100%. Labākais veids, kā to darīt, ir mācīties ko jaunu – kaut vai nedaudz, bet regulāri. Tas paplašina mūsu redzesloku un pieradina justies mazliet nekomfortabli, gluži kā pirmajā klasē, kad daudz ko nezinām, bet esam gatavi un atvērti jaunajam, jo iemācamies būt atvērti pret jaunu informāciju, situācijām un cilvēkiem. Drosmes attīstīšana un jaunu lietu, zināšanu, informācijas apgūšana ir labs pamats elastīguma jeb mentālās veiklības elementa attīstībai.


Domāšanas slazdu atpazīšana

Mūsu domāšanai piemīt dažādi modeļi jeb kognitīvie aizspriedumi. Tie var būt dažādi stereotipi, pagātnes pieredzes pieņemti uzskati. Mums visiem tie piemīt, bet, lai mēs varētu attīstīt kritisko domāšanu, efektīvu notikumu un situāciju analīzi, pieņemt labākos lēmumus, ir svarīgi identificēt un atpazīt savus domāšanas aizspriedumus. Viens no izplatītākajiem domāšanas slazdu jeb aizspriedumu modeļiem ir 3P (personalization, permanence, pervasiveness) – personiski, pastāvīgi un pārvaldoši. Tas nozīmē, ka mums bieži ir tendence situācijas, notikumus vai citu cilvēku darbības uztvert personiski, piemēram, neizdošanās vienā jomā tiek attiecināta kā personiska neveiksme, tādējādi rodas slikta pašsajūta visās jomās un tā tiek vispārināta – nonākuši sarežģītās situācijās un grūtībās, sākam domāt, ka mums nekad vairs neizdosies, vienmēr neveiksies u. tml. Tāpēc ikvienam ir vērts atvēlēt laiku pārdomām, kādi ir viņa modeļi, vai nepiemīt vispārināšana, personiska vai stereotipiska domāšanas forma. Kad kā vadītājs atpazīstam un transformējam šo nevajadzīgo domāšanas vai spriedumu izdarīšanas veidu, varam analizēt un atpazīt to arī komandā vai citās darba situācijās un veicināt efektīvāku domāšanu, analīzi, problēmas risinājumu.


Perspektīvas veidošana

Tā ir spēja redzēt un analizēt situācijas no dažādiem skatpunktiem. Īpaši negaidītās un sarežģītās situācijās ir tendence darboties mūsu jau iestrādātajām automātiskajām reakcijām, un tas ir dabiski. Tomēr spēja apstāties un apskatīt konkrēto situāciju, notikumu no citas perspektīvas un tad atbildēt uz to, attīsta iekšējo noteiktību un pārliecību. Tas ļauj aktivizēt domāšanas centru un uz sarežģītām, stresa pilnām situācijām atbilstoši atbildēt ar apzinātu rīcību. Kāds šo perspektīvas iegūšanu vai apstāšanos pirms atbildes sauc par aizskaitīšanu līdz trīs, kādam tas ir trīs reizes ieelpot un izelpot pirms atbildes. Metodes ir dažādas, katram – sava, bet būtiskākais ir spēt apzināti redzēt situācijas un notikumus. Komandās tieši vadītājs ir tas, kas var palīdzēt ieraudzīt dažādas perspektīvas.


Meistarība – profesionālā varēšana un attīstība

Šajā elementā būtiski ir ne tikai tas, ko mēs protam, varam, kādas ir mūsu prasmes kā konkrētas jomas profesionālim, bet arī mūsu vīzija un mērķi. Jo skaidrāk un pārliecinošāk zinām, kāpēc un kurp ejam savā profesionālajā attīstībā, jo spēcīgāk mums ir attīstīts šis elements. Šeit vadītāja atbalsts komandai ir būtisks gan kopīgo uzņēmuma mērķu nodošanā un integrācijā ar saviem cilvēkiem, gan individuālo mērķu izveidē un atbalstā. Jo pārliecinošāk mēs zinām, kāpēc darām konkrēto darbu uzņēmumā, jo spēcīgāki un izturīgāki esam grūtos un sarežģītos laikos. Piesaiste un jēga konkrētajam darbam un uzņēmumam ir viens no spēcīgākajiem resilience jeb izturības un spēka elementiem sarežģītajā krīzes un pārmaiņu laikā.


Izturības un iekšējais spēks ilgtermiņā jeb drošā bāze

Tā ir sistēma, kas veido mūs un kas nodrošina mūsu resilience attīstību. Drošā bāze – šis termins radies no piesaistes teorijas. Šajā gadījumā tā ir sistēma, kas dod mums spēku brīžos, kad esam iztukšoti, noguruši, sistēma, kas ļauj atgūt enerģiju, spēku, un arī sistēma, kas dod mums drosmi riskēt, uzdrīkstēties, mēģināt, noticēt sev.


Drošā bāze var veidoties no daudziem elementiem: tie var būt cilvēki mums apkārt, ģimene, vieta, vīzija, mērķi – jebkas, kas ir mūsu atbalsta, spēka un ticības punkts. Jo spēcīgāk attīstīta mums ir drošā bāze, jo spēcīgāki esam grūtos un sarežģītos brīžos. Ja vadītājam ir spēcīgs šis sestais resilience elements, viņš bieži kļūst par šo drošo bāzi jeb atbalsta punktu savai komandai, sniedzot tai pārliecību par saviem spēkiem.

Šie seši elementi kopā veido resilience jeb iekšējā spēka un izturības prasmi. Katram tie piemīt. Jautājums – kurš no tiem būtu jāattīsta vairāk, lai mūsu izturība jeb iekšējais spēks attīstītos un ļautu nevis sarežģītos pārmaiņu laikus pārdzīvot, bet izaugt kopā ar tiem un kļūt spēcīgākiem, varošākiem un efektīvākiem? Vadītājam attīstot savu resilience jeb izturību, rodas iespēja ieraudzīt un attīstīt komandas izturību. Saka – vide, kurā attīstās izturīgas un pārmaiņu laikos efektīvas komandas, ir vide, kurā drīkst kļūdīties, kur kļūdas ir daļa progresa, mācīšanās un izdošanās, kur valda dažādības pieņemšana, empātija un vīzija, kas sniedzas tālāk par biznesa rezultātiem.


Daudzi uzņēmumi un dažādi biznesa sektori modelē un analizē, kādi būs noteikumi un nosacījumi darbībai “jaunajā normālajā” pēc pandēmijas radītajiem apstākļiem. Jautājumu vēl ir daudz, bet tas, kas ir izkristalizējies jau tagad, – lai uzņēmumi darbotos efektīvi un veiksmīgi, būs un ir nepieciešamas divas prasmes: tolerance pret neskaidrību un pārmaiņām un resilience jeb iekšējā izturība un elastība.

Tādēļ vietā būs jautājums, ko varam uzdot katrs pats sev un savai komandai, – vai un kā būsim spēcīgāki pēc šīs krīzes jeb pārmaiņām?


Linda Saulīte - starptautiski sertificēta biznesa, vadības, izaugsmes trenere un koučs

bottom of page