Akcija lekcijām februārī

Šajā lekcijā izzināsiet dažādus zinātniskā domāšanas veida rīkus, kuri, arī ārpus zinātnes, palīdz nošķirt graudus no pelavām. 

1. Principi pēc kuriem vadīties, lai orientētos pat tādās tēmās, kurās neesat eksperti. 

2. Uzzināsiet, kā strukturēt savus argumentus, lai tie būtu vieglāk uztverami. 

3. Apgūsiet komunikācijas paņēmienus, kuri ļaus mazināt spriedzi sarunās, kur otrs cilvēks mums nepiekrīt. 

4. Kā domāt kritiski, lai neapmaldītos informācijas plūsmā? 

5. Kā noformulēt pamatotus argumentus? 

6. Kā mazināt spriedzi sarežģītās sarunās un panākt, lai otrs ieklausās tavos argumentos?

Ideāla dzīves progresija veidojas tad, ja ar katru nākamo gadu topam ar to apmierinātāki. Pazīstam teicienu - viss ir galvā - un ja precīzi, tad mūsu smadzenēs. Smadzenes atceras pilnīgi visu mūsu pieredzi. Nekvalitatīva, neveselīga informācija ir saindēšanās, kuru neitralizēt nav mūsu spēkos. Tomēr mēs varam pieņemt lēmumu ievērot smadzeņu higiēnu un tādā veidā kļūt daudz vērtīgāki paši sev un nenoliedzami – savā darbā. 

Tēmas: 

• Smadzenes kā izcils meistardarbs; 

• Ieguvumi un zaudējumi, ievērojot smadzeņu higiēnu – būtiska priekšrocība darbā un izaugsmē;

• Cilvēka domāšanas ceļa evolūcija; 

• Smadzeņu higiēnas ievērošanas principi, kā augstas darba kultūras un pašcieņas parādība.

Šajā seminārā par to, kā cilvēkam palīdzēt pašam sev ilgstoša stresa apstākļos. 

Semināra mērķi

• Vairot izpratni par ilgstoša stresa ietekmi uz fizisko, intelektuālo, emocionālo un sociālo labklājību; 

• Sniegt konkrētus ieteikumus, praktiskas metodes kā uzlabot un noturēt savu pašsajūtu (kā fizisko, tā psiholoģisko) paaugstināta stresa, krīzes apstākļos; 

• Iedvesmot dalībniekus ieviest dzīvē jaunas prakses, kuras sniedz tūlītēju pozitīvu efektu pašsajūtā un ilgtermiņā praktizētas paaugstina psiholoģisko labklājību, noturību pret stresu un produktivitāti.  

Programma

• Krīze, stress, izdegšana – kā tas mūs ietekmē. 

• Fizioloģijas pamatojums, sekas ikdienas uzvedībā, pašsajūtā, produktivitātē. 

• Uzvedība krīzē – “izdzīvošanas algoritms”. 

• Pašpalīdzība – metodes un prakses resursu atjaunošanai un pašsajūtas uzlabošanai, balstoties uz ķermeņa fizioloģijas likumsakarībām (veģetatīvā nervu sistēma, hormonālā sistēma) un psiholoģiju; 

• Ieviešana praksē. Kā izveidot un uzturēt jaunus, veselīgus ieradumus.

Pasaule ap mums nepārtraukti mainās. Vienas pārmaiņas vēl nav beigušās, kad jau sākas nākamās, un ātrums tikai pieaug. Tas skar it visas dzīves jomas. 

• Kas mūs sagaida?

• Kā noorientēties? 

• Ko šīs izmaiņas prasa no mums kā cilvēkiem un profesionāļiem? 

Aicinām iepazīties ar sistēmisku, uz pētījumiem balstītu pieeju, kas aplūko mūsu individuālo labbūtību sešās savstarpēji saistītās dimensijās – fiziskajā, emocionālajā, domāšanas, kompetenču, attiecību un jēgas! 

Tēmas 

• Kā būt, justies un darboties jaunajā pasaulē? 

• Kā mainījušās lomas, attiecības un domāšana? 

• Kādas ir cilvēkam nepieciešamās kompetences un rīki, lai maksimāli realizētu savu profesionālo un cilvēcisko potenciālu? 

• Kas veicina (vai ierobežo) mūsu enerģijas līmeni, individuālo labklājību un laimi?

Mums visiem zināmāks un saprotamāks ir bankas konts. Mēs zinām, kā tas jāizmanto un cik daudz resursu ir tajā pieejami. Šodienas mainīgā un straujā pasaulē ir svarīgi apstāties un padomāt par sevi, par mūsu «iekšējiem resursiem». 

Iekšējo resursu konts nestrādā tāpat kā bankas konts. Konta bilances samazināšanās nenotiek tikai tad, kad tu apzināti izvēlies to patukšot. Iekšējo resursi tiek tērēti visu laiku. Ja tu ikdienā tam nepievērs uzmanību, tad var attapties, kad tas jau ir izsmelts. 

Tēmas

• “Iekšējie resursi” – par ko tas ir? 

• Ārējā vs iekšējā vide – kā atrast līdzsvaru/prioritātes? 

• Personiskās labklājības veidošana. 

• Labās prakses emociju vadībā un stresa noturība.

Apzināta laika plānošana un darbu organizēšana palielina gan personīgo efektivitāti, gan darba produktivitāti, sniedz līdzsvara sajūtu un apmierinātību ar sevi un dzīvi kopumā. Mūsdienās laika plānošana ir kā sistēma, kuru veido dažādas tehnikas, instrumenti, tehnoloģijas un metodes. 

Nodarbības mērķis ir sniegt dalībniekiem zināšanas un praktiskas iemaņas laika un darba plānošanā, iegūstot izpratni par: iekšējiem un ārējiem efektīva darba traucēkļiem; darba un laika plānošanas galvenajiem principiem, mērķu noteikšanu un prioritāšu izvirzīšanu; laika plānošanas instrumentiem un stresa līmeņa samazināšanas iespējām darbā. 

Tēmas: 

• Laika plānošanas pamatprincipi 

• Psiholoģiskā dimensija ikdienas pienākumu veikšanā 

• Laika plānošana un stress 

• Skaidri mērķi laika plānošanas kontekstā 

• Prioritāšu noteikšana un ievērošana 

• Laika menedžments komandā un laika zagļi

Mērķis

Iepazīstināt ar darba garīguma un garīgās līderības konceptiem, parādīt to vērtību darba vidē un sniegt praktiskus piemērus, kā šos principus integrēt ikdienā, lai celtu darbinieku pašefektivitāti, produktivitāti un veicinātu kolektīva saliedētību.

Programma

Darba garīguma un garīgās līderības pamatprincipi

• Garīguma loma individuālā darbinieku produktivitātē:

  • Kā universālu garīgo vērtību un jēgas, nozīmes apzināšanās palīdz darbiniekiem strādāt efektīvāk?

  • Kā darba garīguma integrēšana profesionālajā dzīvē darbiniekam var palīdzēt labāk pārvaldīt stresu?

• Komandas saliedēšana caur garīgumu:

  • Kopīgu universālu garīgo vērtību nozīme komandas harmonijā.

  • Empātijas un ētikas ietekme uz attiecībām darba vidē.

• Garīgā līderība:

  • Kā veidot vērtību vadītu darba vidi?

• Pētījumi psiholoģijā:

  • Pētījumu rezultāti par garīguma ietekmi uz darba vidi.

• Praktiskā daļa:

  • Pieredzes aktivitātes

  • Vērtību identificēšana

Izdegšana ir emocionāla, fiziska un psiholoģiska izsīkuma stāvoklis, ko izraisa pārmērīgs un ilgstošs stress. Tā ir ne tikai indivīda psihiskās, fiziskās veselības un dzīves kvalitāti ietekmējošs faktors, bet arī sociāls fenomens, kas būtiski ietekmē darba efektivitāti.

Kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, kad izdegšanas sindroms ticis identificēts, tas kļuvis svarīgs faktors gan klīniskajā vidē, gan arī personālvadības, biznesa efektivitātes u. c. aspektos. Jaunākie statistikas dati pēc Benu aptiekas Veselības monitoringa Latvijā liecina, ka vairāk nekā puse (58%) iedzīvotāju saskaras ar izdegšanas pazīmēm, kas liek domāt, ka izdegšanu izjūt arvien vairāk strādājošo.

Mērķis

Sniegt dalībniekiem zināšanas, praktiskas iemaņas un ikdienā pielietojamas metodes stresa pārvarēšanas un profesionālās izdegšanas riska samazināšanai darbavietā.

Ieguvumi

• Psihoemocionālā riska jeb stresa situāciju identificēšana, atpazīšana, novēršana vai samazināšana.

• Izpratne par izdegšanas riska faktoriem, cēloņiem, pazīmēm un sekām.

• Padomi un risinājumi izdegšanas sindroma profilaksei un novēršanai.

• Kādi personības un darba vides faktori ietekmē izdegšanu.

• Kā darbinieku izdegšana ietekmē organizācijas?

• Darbinieku emocionālās labbūtības un organizācijas funkcionēšanas savstarpējā mijiedarbība.

• Darbinieku izdegšana-galvenie statistikas dati.

• “Izdegšanas aptaujas” aizpildīšana sava izdegšanas līmeņa noteikšanai.

Programma

1. Emocionālā labbūtība – nozīme, definīcija un riski.

2. Izdegšanas emocionālās, fiziskās, kognitīvās pazīmes un sekas.

3. Izdegšanas riska samazināšana, izmantojot praktiskus uzdevumus:

• fizioloģisko vajadzību apmierināšana – miegs, ēdiens;

• efektīva darba laika un uzdevumu plānošana;

• darba, ģimenes, draugu, laika sev apvienošana;

• rūpes par fizisko un emocionālo veselību;

• relaksācijas tehnikas.

4. Dalīšanās ar prieka gūšanas paņēmieniem – īsa aptauja.

5. Atgriezeniskā saite.

Proaktīva domāšana paredz domu vadīšanu un koncentrēšanu uz to, ko indivīds var vadīt, ietekmēt un kontrolēt. Tādējādi mēs spējam netērēt destruktīvi savu enerģiju, vairojot negatīvas emocijas un stresu. Proaktīva domāšana vairo mūsu jaudu, varēšanu, pārliecību un labbūtību.

Proaktīva uzvedība sastāv no konkrētiem soļiem (prasmēm) – situācijas izpratne (izslēdzot interpretācijas), iniciatīva, konstruktīva fokusēšanās uz risinājumu un atbildība. Proaktīva uzvedība iespējama uz proaktīvas domāšanas pamata. Proaktivitāte izpaužas arī mūsu komunikācijā, tādēļ ir būtiski pārskatīt, kas ir mūsu ieraduma frāzes, un vai tās patiešām veicina mūs rīkoties proaktīvi?

4 komunikācijas stili – agresīvs, pasīvs, pasīvi agresīvs un pārliecinātais stils. Teorija, ko viegli izmantot, lai apzinātos un labāk izprastu sevi saskarsmē, kā arī labāk atpazītu šos stilus apkārtējo komunikācijā.

• Mēs komunikācijā pastāvīgi izmantojam kādu no komunikācijas stiliem, tomēr kāds no tiem individuāli ir dominējošs.

• Kas ir Jūsu dominējošais un kā to apzināti, mērķtiecīgi izmantot, lietderīgi izmantojot stiprās puses un strādājot ar riskiem?

• Kādas katram stilam ir raksturīgas iezīmes?

• Kādas stiliem ir stiprās puses, bet kādi ir riski?

• Kurš stils ir visefektīvākais saskarsmē, lai tā būtu cieņpilna un rezultatīva?

• Kādas prasmes jāattīsta, lai mēs dominējoši saskarsmē spētu izmantot pārliecināto stilu, kas ir visām pusēm visefektīvākais?