#3 par izcilību

Strādājot ar dažādu jomu līderiem, diezgan bieži nākas diskutēt par to, kas ir izcilība. Vai tā ir vienas mākas noslīpēšana līdz perfektumam? Vai apzinoties savas spēcīgās puses un talantus tie maksimāli jāattīsta, nefokusējoties uz ne tik spēcīgajām pusēm?

Lai mūsu talants un profesionālās prasmes kļūtu par mūsu izcilību, svarīgi ir zināt un apzināties, ka ir 3 situācijas, kurās mūsu spēks kļūst nevis par izcilību, bet gan par vājumu. Tie ir brīži, kad savu talantu un spēcīgo prasmi lietojam par daudz. Šie brīži, visbiežāk, mums pašiem ir grūti pamanāmi.

3 tipiskākās situācijās:

#1 kad saņemam paaugstinājumu un jaunu atbildību.

Bieži ir situācijas, kad profesionāli labi darot savu darbu, saņemam paaugstinājumu ar jaunu, bieži vien ar citādu atbildību. Ja šajā situācijā, turpinām labi un pat vēl labāk darīt to kā dēļ tikām paaugstināti, neapzinoties, ka jaunā pozīcija, prasa citas zināšanas un prasmes, tad mūsu līdzšinējais veikums nerada izcilību jaunajā amatā. Visbiežāk varam šo novērot, kad lieliskam speciālistam tiek dota iespēja vadīt lielāku vai mazāku komandu, un šis solis netiek efektīvi atbalstīts ar jaunu nepieciešamu prasmju apgūšanu. Tādas prasmes kā emocionālā inteliģence, aktīvā klausīšanās, komunikācijas prasmes un lēmumu pieņemšanas procesu vadība ir tās, kuras vajadzētu apgūt, lai efektīvi un veiksmīgi veiktu savus jaunos darba pienākumus. Ja mūsu darbs saistīts ar cilvēku vadību, tad svarīgakas kļūst arī tā saucamās ‘’soft skills” - kritiskā domāšana, komunikācija, sadarbības un pārliecināšanas prasmes, emocionālā inteliģence u.c. 

#2 kad uztraucamies vai piedzīvojam stresu.

Šādās izaicinošās situācijās nevaram pienācīgi novērtēt savu intensitāti – mēs kļūstam “par daudz”. Mūsu mērķtiecība var pārvērsties par “iešanu pāri cilvēkiem”, mūsu talants sadarboties var pārvērsties par izvairīšanos no konfliktiem, mūsu spēja klausīties var kļūt par nespēju pieņemt savus lēmumus, pārāk liela neatkarība var padarīt mūs par vājiem komandas spēlētājiem, mūsu tiešums var kļūt par cinismu. Šajās situācijās svarīga ir apzināšanās un balanss, spēja ievērot un atpazīt situāciju.

3# visnegaidītākais brīdis ir tad kad mums viss izdodas.

Šis var izklausīties paradoksāli, bet kad mums viss izdodas un padodas, ir svarīgi turpināt apgūt ko jaunu, papildināt esošās zināšanas. Ja ilgstoši paļaujamies uz savām spējām, ko vairākkārt esam pierādījuši, varam nonākt situācijā, kurā nenovērtējam un neapzināmies kādu jaunu apstākli, cilvēkus, situāciju, kas maina to kā mums jādarbojas. Tas var prasīt jaunu pieeju un, iespējams, jaunas zināšanas.

Izcilība ir par spēju katru dienu apzināties situāciju un cilvēkus mums apkārt. Apzināties jaunu prasmju un/vai zināšanu nepieciešamību. Katru dienu radīt sevi mazliet no jauna, neaizmirstot to darbu un talantus, kas mūs ir atveduši šeit. Iet uz priekšu, attīstot sevi kā personību un profesionāli.

Linda Saulīte - augstākā līmeņa vadītāja, starptautiski sertificēta biznesa, vadības un izaugsmes trenere.